|
|
ŠĶĪRĒJTIESAS „TIRDZNIECĪBAS FEDERĀCIJAS ŠĶĪRĒJTIESA”
REGLAMENTS
I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. Šķīrējtiesa
TIRDZNIECĪBAS FEDERĀCIJAS ŠĶĪRĒJTIESA (turpmāk tekstā - šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kuru izveidojusi SIA "TRIBUNAL.LV" un kas darbojas pamatojoties uz LR Civilprocesa likuma D daļu “Šķīrējtiesa”, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kas attiecas uz Šķīrējtiesas darbību, šīs Šķīrējtiesas Reglamentu un pušu vienošanos.
Šķīrējtiesas nosaukums angļu valodā – TRADE FEDERATION Arbitration Court,
Šķīrējtiesas nosaukums krievu valodā – ТРЕТЕЙСКИЙ СУД ТОРГОВОЙ ФЕДЕРАЦИИ.
2. Šķīrējtiesas pārvaldes struktūra
(1) Šķīrējtiesas pārvaldes institūciju veido šķīrējtiesas prezidijs un sekretārs.
(2) Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas prezidijs, kas veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai organizētu šķīrējtiesas procesu, pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas prezidijs pats strīdus nešķir.
(3) Šķīrējtiesas prezidijs sastāv no priekšsēdētāja un diviem prezidija locekļiem. SIA "TRIBUNAL.LV" dalībnieku sapulce ir tiesīga lemt par prezidija locekļu skaitu.
(4) Prezidija locekļi, arī prezidija priekšsēdētājs, pilda savus pienākumus godprātīgi un taisnīgi, un nav saistīti ar jebkādiem norādījumiem, izņemot likumus, labās ticības principu un taisnības apsvērumus.
Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā viņa funkcijas pilda divi prezidija locekļi kopīgi. Ja prombūtnē vienlaikus ir gan prezīdija priekšsēdētājs gan viens no prezidija locekļiem, tad prezidija priekšsēdētāja funkcijas pilda tās prezidija loceklis, kurš ir klāt.
Par reglamentā noteiktiem jautājumiem lemj šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs vienpersoniski, bet prezidija priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā – divi šķīrējtiesas prezidija locekļi kopīgi.
(5) Prezidija locekļi un prezīdija priekšsēdētājs saglabā konfidenciālo to informāciju vai ziņas, kas viņiem kļuva zināmas pildot savus pienākumus.
(6) Prezidija locekļa vai priekšsēdētāja amats nav šķērslis būt par šķīrējtiesnesi.
(7) Šķīrējtiesas sekretārs pilda administratīvās funkcijas un palīdz organizēt šķīrējtiesas darbu. Šķīrējtiesas sekretārs pilda savus pienākumus godprātīgi un taisnīgi un apņemas saglabāt konfidencialitāti attiecībā uz to informāciju vai ziņām, kas viņam kļuva zināma pildot savus pienākumus.
(8) Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāju, prezidija locekļus un šķīrējtiesas sekretāru ieceļ SIA "TRIBUNAL.LV" dalībnieku sapulce. SIA "TRIBUNAL.LV" dalībnieku sapulce jebkurā laikā var atcelt šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāju, prezidija locekļus un šķīrējtiesas sekretāru no amata.
3. Šķīrējtiesneši
(1) Šķīrējtiesnesis ir fiziskā pilngadīgā persona ar pieredzi un speciālām zināšanām jurisprudencē vai ekonomikas jomā, kas iecelta šķīrējtiesneša amatā ar Prezidija priekšsēdētāja lēmumu. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis.
(2) Šķīrējtiesnesi tiek uzskaitīti speciālajā sarakstā, kas ir publisks un pieejams šķīrējtiesas interneta mājas lapā www.tribunal.lv. Jautājumus par šķīrējtiesnešu iekļaušanu vai izslēgšanu no saraksta izlemj Prezidija priekšsēdētājs.
(3) Šķīrējtiesneša iecelšana amatā un iekļaušana sarakstā nenozīmē šķīrējtiesneša iecelšanu konkrētā strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesnesi strīda izšķiršanai ieceļ atbilstoši šķīrējtiesas līgumam un reglamentam.
(4) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam. Šķīrējtiesneši ievēro konfidencialitāti attiecībā uz informāciju un ziņām, kas viņiem kļuva zināma izšķirot strīdu un pildot savus amata pienākumus.
(5) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas viņa nāves gadījumā vai gadījumā, ja šķīrējtiesnesis pats atsakās no šķīrējtiesneša pilnvarām.
(6) Šķīrējtiesneša pilnvaras konkrētā strīdā var tikt izbeigtas arī gadījumos, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu mēnesi (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ), ja šķīrējtiesnesis pats ir atteicies no piedalīšanas strīda izšķiršanā vai arī ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.
(7) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses vai šķīrējtiesneša pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu. Ja pieņemts lēmums par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanos, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.
II. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS
4. Šķīrējtiesas līguma saturs
(1) Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas vai Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:
1) kā atsevišķs līgums;
2) kā speciāls noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas klauzula);
3) pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.
(2) Noslēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.
5. Šķīrējtiesas līguma noslēgšanas sekas
(1) Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.
(2) Puses var vienoties pēc kādas valsts likumiem apspriežama šķīrējtiesas līguma spēkā esamība. Ja puses par to nav vienojušās, piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma 19. un 25.pantu.
(3) Ja šķīrējtiesas līguma puse ir fiziskā persona, tad parakstot šķīrējtiesas līgumu vai līgumu, kas satur šķīrējtiesas klauzulu, šī persona apliecina, ka ir informēta un piekrīt, ka šķīrējtiesas procesa ierosināšanas gadījumā šķīrējtiesa var veikt personas datu apstrādi šķīrējtiesas izveidotajā datu bāzē un izmantot personas datus šķīrējtiesas procesā.
(4) Ja šķīrējtiesas līguma puse ir fiziskā persona, tad parakstot šķīrējtiesas līgumu vai līgumu, kas satur šķīrējtiesas klauzulu, šī persona atļauj šķīrējtiesai pieprasīt un saņemt no valsts personas datu apstrādes institūcijām puses personas datus, ja tādi šķīrējtiesai nepieciešami šķīrējtiesas procesa nodrošināšanai.
III. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESS
A. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
6. Strīda piekritība
(1) Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai civiltiesiskus strīdus, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgumu), izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
3) kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamu īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz kurām līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu.
7. Strīda pakļautība
(1) Strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar LR Civilprocesa likumu un reglamenta 6.pantu tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.
(2) Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.
(3) Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.
(4) Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai šķīrējtiesas sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Parasti šķīrējtiesas sastāvs to izlemj pirmām kārtām, tomēr šķīrējtiesas sastāvs ir tiesīgs uzsākt vai turpināt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu, pieņemot spriedumu. Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs ir tiesīgs izlemt, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai un atdot prasītājam prasības pieteikumu atpakaļ bez izskatīšanas, ja prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka starp pusēm pastāv šķīrējtiesas līgums vai puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai citai šķīrējtiesai.
(5) Puse var iesniegt iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauti šķīrējtiesai, ne vēlāk kā termiņā, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai.
(6) Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz brīdim, kad šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izšķiršanu.
(7) Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
(8) Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta izšķišanai šķīrējtiesā, šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.
(9) Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.
(10) Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību TIRDZNIECĪBAS FEDERĀCIJAS ŠĶĪRĒJTIESĀ, tad šķīrējtiesa par to paziņo otrai pusei un lūdz izteikt savu piekrišanu lai strīds tiktu izšķirts šajā šķīrējtiesā. Strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai, ja otrā puse tam piekrīt.
8.Šķīrējtiesas procesa izdevumi
(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst:
1) tiesvedības maksa,
2) šķīrējtiesneša honorārs.
3) maksa par tulka un eksperta pakalpojumiem,
4) šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi,
5) maksa par sēdes protokolēšanu piedaloties sekretāram,
6) Izdevumi par šķīrējtiesas piedalīšanos fakta konstatācijā,
7) Par šķīrējtiesas sastāva piedalīšanos akta sastādīšanā un preces apskatē,
8) Izdevumi par sludinājuma izvietošanu laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”,
9) citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi.
(2) Šī panta pirmās daļas pirmajā un otrajā punktā norādītie šķīrējtiesas procesa izdevumi obligāti maksājami iesniedzot prasību šķīrējtiesā. Pārējie šķīrējtiesas procesa izdevumi maksājami, šķīrējtiesas procesa pusei iesniedzot attiecīgo lūgumu par konkrēta pakalpojuma sniegšanu vai konkrēto procesuālo darbību izpildi. Visos gadījumos, kad šķīrējtiesas procesa izdevumu aprēķināšanai ir noteikta stundu likme, šķīrējtiesas procesa izdevumu apmaksa notiek avansā, samaksājot minimālo noteikto stundas likmi un pēc tam, ja pakalpojuma ilgums pārsniedz vienu stundu – saskaņā ar šķīrējtiesas piestādīto rēķinu, līdz sprieduma pasludināšanai.
(3) Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru nosaka prezidijs ar savu lēmumu. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs var tikt grozīts ar Prezīdija lēmumu. Pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru vai grozījumiem šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērā šķīrējtiesas prezidijs vienlaikus nosaka kārtību, kādā stājās spēkā noteikumi par šķīrējtiesas procesa izdevumiem.
(4) Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.
(5) Ja izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to ir pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.
(6) Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi.
(7) Pieņemot nolēmumu strīdā, šķīrējtiesa lemj par šķīrējtiesas procesa izdevumu, kā arī izdevumu par juridisko palīdzību lietā sadalījumu starp pusēm. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos šķīrējtiesas procesa izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šķīrējtiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
(8) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:
1) izdevumi juridiskās palīdzības samaksai – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk kā 10% (desmit procentu) apmērā no prasības summas.
2) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi – to faktiskajā apmērā.
(9) Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs var lemt par iemaksātā šķīrējtiesneša honorāra atmaksu.
(10) Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
(11) Par šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšanu, arī par izdevumiem, saistītiem ar ekspertīzi, šķīrējtiesa lemj taisot spriedumu, ja reglamentā nav noteikts citādi.
(12) Ja šķīrējtiesas process vēl nav ierosināts un prezīdija priekšsēdētājs pieņem lēmumu par prasības pieteikuma nepieņemšanu, tad prasītājam tiek atgriezti visi viņa samaksātie šķīrējtiesas procesa izdevumi pilnā apmēra, izņemot tiesvedības maksu, kas tiek atgriezta prasītājam, ieturot 50% (piecdesmit procentus) no tiesvedības maksas, kas maksājama par konkrēto prasību saskaņā ar reglamenta noteikumiem.
(13) Šķīrējtiesas procesa izdevumus neatmaksā, ja pēc šķīrējtiesas procesa ierosināšanas noskaidrojas ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai.
9. Termiņi
(1) Šķīrējtiesa šķīrējtiesas procesa laikā var pati pēc saviem ieskatiem noteikt procesuālo darbību termiņus, ievērojot reglamenta noteikumus.
(2) Šķīrējtiesa var pagarināt reglamentā noteiktos termiņus pēc savas iniciatīvas, ja uzskata to par nepieciešamo, vai pēc kādas no pusēm motivēta lūguma.
(3) Pēc ieinteresētās puses lūguma šķīrējtiesa, ja uzskata to par lietderīgu un atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem, var lemt par nokavētā termiņa atjaunošanu.
(4) Ieinteresētās puses pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.
(5) Procesuālās darbības izpilda šajā Reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā Reglamentā nav noteikti, tos nosaka Šķīrējtiesa. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktajā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.
(6) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
(7) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
(8) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.
(9) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
(10) Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.
(11) Ja procesuālā darbība izpildāma Šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu termiņa pēdējā dienā pulksten sešpadsmitos. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.
(12) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī Reglamenta vai Šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.
(13) Apturot Šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu Šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots Šķīrējtiesas process.
(14) Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot Šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, Šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
(15) Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.
(16) Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt prezidija priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
10. Korespondence
(1) Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi, vēstules un cita veida dokumenti nosūtāmi ierakstītā vēstulē pa pastu vai citādi fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājami vai izsniedzami adresātam personīgi pret parakstu.
(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu:
(3) Korespondencei, kas nosūtīta pusei uz tās šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu, norādīto elektronisko adresi (e-mail), ir saistošs un juridisks spēks tikai, ja korespondence atbilst prasībām par elektronisko dokumentu (reglamenta 11.panta 2.-8.daļa). Pārējos gadījumos šādā veidā nosūtītai korespondencei ir informatīvais raksturs.
Ja elektronisko dokumentu vai korespondenci nosūta, izmantojot elektronisko pastu, to nosūta elektroniskā pasta ziņojumā kā pievienotu datni uz oficiālo šķīrējtiesas elektroniskā pasta adresi, kas norādīta šķīrējtiesas mājas lapā internētā, vai uz puses šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu, norādīto elektronisko pastu.
Ja elektroniskais dokuments vai korespondence nosūtīta pa elektronisko pastu, tiek uzskatīts, ka adresāts to ir saņēmis divu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas. Ja rodas domstarpības, nosūtītājam jāpierāda, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts.
(4) Ja korespondence nosūtīta pēc juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses vai faktiskās adreses, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu) vai fiziskās personas dzīves vietas (deklarētās dzīves vietas adreses vai faktiskās dzīves vietas adreses, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu), bet korespondenci saņēma trešā persona (juridiskās personas gadījumā – persona bez pārstāvības tiesībām), tad uzskatāms, ka adresāts ir pilnvarojis šo personu saņemt korespondenci un trešā persona ir nodevusi korespondenci adresātam.
(5) Uzskatāms, ka adresāts ir atteicies saņemt korespondenci šī panta 2.daļā noteiktajos termiņos, ja:
(6) Atteikums saņemt korespondenci gadījumos, kad reglamentā lietas dalībniekam noteikts sniegt uz to atbildi vai iebildumus, vērtējams kā atteikums sniegt iebildumus un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
(7) Noteikumi par korespondenci attiecināmi uz visiem šķīrējtiesas procesa dokumentiem, tajā skaitā uz atsauksmi, ko sniedz atbildētājs, un uz jebkādiem citiem dokumentiem, ja reglamentā nav noteikts citādi.
(8) Šajā pantā noteiktā korespondences nosūtīšanas un saņemšanas kārtība attiecināma arī uz dokumentiem, kurus Puses nosūta viena otrai līdz šķīrējtiesas procesa uzsākšanai, ja šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu nav noteikts citādi.
(9) Kad reglamentā paredzēta atbildes sniegšana uz pretenziju, atbilde uzskatāma par sniegto noteiktajā termiņā, ja adresāts saņem to ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā.
11. Dokumenti
(1) Šķīrējtiesā iesniedzamas dokumentu kopijas, izņemot gadījumus, kad reglamentā noteikts iesniegt dokumentu oriģinālus vai norakstus.
(2) Šķīrējtiesā var iesniegt arī elektroniskos dokumentus, t.i. tādus dokumentus, kas radīti, uzglabāti, nosūtīti vai saņemti elektroniski un kurus iespējams izmantot kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un aizsardzībai. Elektronisko dokumentu izstrādā parakstītājs, t.i. fiziskā persona, kurai ir elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi un kura darbojas vai nu savā vārdā, vai tās fiziskās vai juridiskās personas vārdā, kuru tā pārstāv.
(3) Šķīrējtiesā iesniedzamie elektroniskie dokumenti tiek pieņemti tikai, ja tie atbilst Elektronisko dokumentu likuma prasībām. Šķīrējtiesa var atteikt pieņemt elektroniskos dokumentus, ja tie noformēti pretēji reglamenta vai Elektronisko dokumentu likuma noteikumiem.
(4) Elektroniskais dokuments, kuru izstrādājusi fiziskā persona, satur šādus rekvizītus:
(6) Elektroniskā dokumenta izstrādāšanā un noformēšanā lieto kodus saskaņā ar Latvijas nacionālo standartu LVS 8:1992+ A1:1993 "8.bitu kodēto grafisko simbolu kopa Baltijas jūras reģiona valstīm".
(7) Elektroniskajam dokumentam izmanto šādus datņu formātus:
(8) Elektronisko dokumentu apriti nodrošina un šķīrējtiesā elektronisko dokumentu iesniedz, izmantojot:
12. Konfidencialitāte
(1) Šķīrējtiesas procesam ir konfidenciāls raksturs. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.
(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.
(3) Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas darbiniekiem.
13. Strīda izšķiršanas vieta
(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka šķīrējtiesa.
(3) Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.
(4) Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.
14. Šķīrējtiesas valoda
(1) Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu.
(2) Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesa var pieaicināt tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs . 15. Pārstāvniecība
(1) Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.
Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. (2) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.
16. Šķīrējtiesas principi
(1) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa:
a) ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības paust savu viedokli, aizstāvēt savas intereses un iesniegt pierādījumus.
b) vadās pēc likumiem, reglamenta noteikumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem.
c) ievēro, ka puses savās tiesiskajās attiecībās vadās pēc labas ticības principa: katra puse, īstenojot savas subjektīvas tiesības un pildot savus subjektīvus pienākumus ievēro citu personu, arī otras puses, pamatotas intereses.
(2) Pušu tiesisko attiecību noregulēšanai un izspriešanai piemērojami Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti, ja puses nav vienojušas par tiesisko attiecību noregulēšanu saskaņā ar citas valsts likumiem. Ja puses nav vienojušās pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi šo vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesisko attiecību noregulēšanai un izspriešanai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma Ievada noteikumiem.
17. Nolēmumu pieņemšana
(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.
(2) Ja nolēmumu ar balsu vairākumu pieņemt nav iespējams, nolēmumu pieņem sastāva priekšsēdētājs.
Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu. (3) Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta. (4) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.
B. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA UZSĀKŠANA
18. Prasības celšana
Prasību šķīrējtiesā var celt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona vai Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona, kas ir šķīrējtiesas līguma puse vai kura ir šķīrējtiesas klauzulas dalībnieks.
19. Prasības nodrošināšana pirms tās celšanas
Prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu nodrošināt prasību pirms tās celšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem vai, ja puses vienojušās strīda izšķiršanai piemērot citas valsts likumus, tad saskaņā ar šīs valsts likumiem. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.
20. Strīda noregulēšana pirms prasības celšanas
(1) Nolūkā atrisināt starp pusēm radušos strīdu pirms celt šķīrējtiesā prasību, persona, kas nodomājusi prasību celt, nosūta atbildētājam pretenziju, kurā izklāsta prasības priekšmetu un prasības pamatojumu.
(2) Pretenzija var tikt iesniegta atbildētājam pret parakstu un šajā gadījumā uzskatāma par saņemtu atbilstoši reglamenta 10.panta 2.daļas 1. apakšpunkta noteikumiem, vai var tikt nosūtīta atbildētājam ierakstītā vēstulē pa pastu ar sūtījuma satura apliecinājumu un šajā gadījumā pretenzija uzskatāma par saņemtu atbilstoši reglamenta 10.panta noteikumiem.
(3) Atbildes uz pretenziju neiesniegšana nav pamats prasības pieteikuma nepieņemšanai.
(4) Tomēr iesniedzot šķīrējtiesā prasību pret atbildētāju, prasītājs kopā ar prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesā arī pierādījumus par šajā pantā minētas pretenzijas nosūtīšanu atbildētājam un atbildētāja atbildi uz pretenziju, ja tāda bija sniegta, vai apliecinājumu, ka atbildētājs nav sniedzis atbildi uz pretenziju 15 dienu laikā no pretenzijas nosūtīšanas dienas.
21. Prasības pieteikums
(1) Prasību ceļ, iesniedzot šķīrējtiesā prasības pieteikumu.
(2) Prasības pieteikumā norāda:
1) informāciju par pusēm:
- juridiskajām personām: nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi) un, ja prasītājam ir zināmi, arī tālruņa numuru un elektronisko adresi (e-mail);
- fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, arī personas kodu, tālruņa numuru un elektronisko adresi (e-mail);
2) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
3) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
4) prasītāja prasījumus;
5) pievienoto dokumentu sarakstu;
6) no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem.
(3) Prasības pieteikumam pievieno:
1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
2) līgumu, kura sakarā radies strīds; 3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4) pierādījums par prasības nosūtīšanu atbildētājam,
5) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
22. Prasības pieteikuma iesniegšana šķīrējtiesā
(1) Prasības pieteikumu ar pielikumiem šķīrējtiesā iesniedz rakstveidā šķīrējtiesas atrašanās vietā vai elektroniskajā veidā parakstīto ar elektronisko parakstu pēc prezidija elektroniskās adreses XXXXXXXXXXXX vai caur šķīrējtiesas izveidoto elektronisko datu bāzi.
(2) Prasītājam ir jānodrošina prasības pieteikuma kopijas ar pielikumiem vienlaicīga nosūtīšana atbildētājam. Prasības pieteikuma kopijas nenosūtīšana atbildētājam var būt par pamatu prasības atstāšanai bez virzības.
23. Prasības pieņemšana
Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs ierosina šķīrējtiesas procesu.
24. Prasības nepieņemšana vai atstāšana bez virzības
(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas prezidijs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs var noteikt trūkumu novēršanas termiņu līdz 30 dienām, kas ir maksimāli pieļaujamais trūkumu novēršanas termiņš. Prezidija noteiktajā trūkumu novēršanas termiņā prasības pieteikums tiek atstāts bez tālākvirzības. Ja šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai un tiek uzsākts šķīrējtiesas process. Ja šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam.
(2) Prezidijs atsakās pieņemt prasību, ja:
C. LIETAS SAGATAVOŠANA IZTIESĀŠANAI
25. Paziņojuma nosūtīšana atbildētājam
(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas sekretārs, pamatojoties uz prezidija priekšsēdētaja par šķīrējtiesas procesa ierosināšanu, bez kavēšanās, atbilstoši reglamenta 10.pantā noteiktai kārtībai, nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu, piedāvājot atbildētājam atbilstoši reglamenta 26.panta noteikumiem iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tos apstiprinošus dokumentus, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms trīs vai vairāk šķīrējtiesnešu sastāvā, vai vienoties ar prasītāju par šķīrējtiesnesi strīdā, ja strīds izskatāms viena šķīrējtiesneša sastāvā, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.
(2) Ja atbildētāja dzīves vieta nav zināma, Šķīrējtiesa var paziņot atbildētājam par prasības saņemšanu, ievietojot par to sludinājumu oficiālajā laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”. Izdevumus par sludinājuma ievietošanu sedz prasītājs pamatojoties uz attiecīgu Šķīrējtiesas rēķinu. Papildus aicinājuma publikācijai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” prasītājs ir tiesīgs Šķīrējtiesas paziņojuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos.
(3) Ja atbildētājs ir juridiskā persona, tad paziņojums tiek nosūtīts pēc juridiskās personas atrašanās vietas: juridiskās adreses un faktiskās adreses, ja tā norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
(4) Ja atbildētājs ir fiziska persona, tad paziņojums tiek nosūtīts pēc fiziskās personas dzīves vietas.
(5) Vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu atbildētājam pa pastu, šķīrējtiesa nosūta atbildētajam paziņojumu elektroniskajā veidā „PDF” (Portable Document Format) formātā pēc elektroniskas adreses (e-mail), ja tā norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
26. Atsauksme uz prasību
(1) Atbildētājam atsauksmes un atbildes sniegšanai tiek dots vismaz 15 (piecpadsmit) dienu termiņš, skaitot no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas, skaitot no šķīrējtiesas paziņojuma nosūtīšanas dienas.
(2) Atbildētājam savā atsauksmē jānorāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu;
3) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
4) lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu;
5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.
(3) Atbildētājam atsauksmei jāpievieno dokumenti uz kuriem pamatoti viņa iebildumi. Atsauksmei pievieno tik daudz atsauksmes un tai pievienoto dokumentu norakstus, cik lietā ir prasītāju.
(4) Atsauksmes uz prasību neiesniegšana uzskatāma par prasības atzīšanu.
(5) Atsauksmes neiesniegšana nav pamats šķīrējtiesas procesa apturēšanai vai strīda neizšķiršanai.
27. Pretprasība
(1) Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.
(2) Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
(3) Pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.
(4) Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs saskaņā ar Reglamenta 9.pantu var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.
(5) Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.
(6) Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.
28. Šķīrējtiesnešu skaits
(1) Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.
Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās. (3) Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.
29. Šķīrējtiesneša kandidāta izvēle
(1) Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta, tad nosūtot reglamenta 25.pantā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu atbildētājam tiek piedāvāts vienoties ar prasītāju par konkrētu šķīrējtiesnesi.
(2) Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem vai strīds izskatāms trīs šķīrējtiesnešu sastāvā saskaņā ar reglamenta 28.pantu, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izvēlētais šķīrējtiesnesis no šķīrējtiesnešu saraksta. Nosūtot reglamenta 25.pantā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu atbildētājs tiek informēts par prasītāja izvēlēto šķīrējtiesnesi un atbildētājam tiek piedāvāts izvēlēties šķīrējtiesnesi no savas puses.
(3) Ja kāda no pusēm nav norādījusi no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs.
(4) Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
(5) Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši 10 (desmit) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs.
(6) Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm iepriekš minētajā kārtībā izvēlas vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri vienojoties no šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.
(7)Jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienu vai vairākas šķīrējtiesnešu kandidatūras.
Ja puses šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs. (8) Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.
30. Šķīrējtiesnešu iecelšana
Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu no šķīrējtiesnešu saraksta, ievērojot pušu līdztiesību.
31. Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšana
(1) Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās, LR Civilprocesa likuma un reglamenta prasības.
(2) Pirms izveidotā šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs saņem katra sastāvā ietilpstošā šķīrējtiesneša rakstisko piekrišanu būt par šķīrējtiesnesi konkrētā strīdā.
(3) Ja šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs konstatē, ka šķīrējtiesas sastāvs nav izveidots atbilstoši pušu vienošanās, Civilprocesa likumam vai šķīrējtiesas reglamentam, šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs izveidoto šķīrējtiesas sastāvu neapstiprina un šķīrējtiesas sastāvs strīdā tiek veidots no jauna reglamenta noteiktajā kārtībā, novēršot pieļautos pārkāpumus.
32. Šķīrējtiesneša atcelšana
Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
33. Šķīrējtiesneša noraidīšanas pamati
(1)Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
(2) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, vai arī - ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
34. Šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtība
(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību.
(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, puses var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, kurā jānorāda kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.
(3) Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs 5 (piecu) dienu laikā no paziņojuma saņemšanas.
35. Šķīrējtiesneša pašatstatīšana
(1) Šķīrējtiesnesis 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību konkrēta strīda izšķiršanā, var atteikties no piedalīšanas strīda izšķiršanā.
(2) Jautājumu par šķīrējtiesneša pašatstatīšanas pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs 5 (piecu) dienu laikā no pieteikuma saņemšanas.
36. Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas
(1)Ja šķīrējtiesneša noraidījums vai pašatstatīšana tiek pieņemta, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.
(2) Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīs šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.
(3) Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.
37. Paziņojums par šķīrējtiesas sēdes laiku
(1) Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību vai ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes sniegšanai, un ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku. Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas sēdes laiku savlaicīgi paziņo pusēm. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi šķīrējtiesa nosūta pusēm ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms sēdes, ja vien puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
(2) Ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu, puses vai to pārstāvji tiek uzaicināti uz šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus.
(3) Gadījumā, ja atbildētāja dzīves vieta nav zināma, šķīrējtiesa var aicināt atbildētāju uz tiesas sēdi, izvietojot par to sludinājumu oficiālajā laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”. Izdevumus par sludinājuma izvietošanu sedz prasītājs pamatojoties uz attiecīgu Šķīrējtiesas rēķinu. Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” prasītājs ir tiesīgs Šķīrējtiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos. Šķīrējtiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(4) Ja puse ir juridiskā persona, tad paziņojums tiek nosūtīts pēc juridiskās personas atrašanās vietas: juridiskās adreses un faktiskās adreses, ja tā norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
(5) Ja puse ir fiziskā persona, tad paziņojums tiek nosūtīts pēc fiziskās personas dzīves vietas.
(6) Vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu pusēm pa pastu, šķīrējtiesa nosūta pusēm paziņojumu elektroniskajā veidā „PDF” (Portable Document Format) formātā pēc elektroniskas adreses (e-mail), ja tā norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
D. STRĪDA IZŠĶIRŠANA
38. Rakstveida vai mutvārdu process
(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa var nolemt rīkot sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķirt strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
(2) Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā ir jāpaziņo Šķīrējtiesai.
(3) Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās, ievērojot sacīkstes principu, pušu līdztiesību un vienlīdzību.
39. Sēdes protokolēšana
(1) Sēdes gaitas protokolēšana ir iespējama tikai mutvārdu procesā. Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu.
(2) Šķīrējtiesas sēdi protokolē šķīrējtiesas izraudzītais sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 5 (piecu) darba dienu laikā pēc šķīrējtiesas sēdes. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.
(3) Mutvārdu procesā ir iespējama arī sēdes ierakstīšana ar audio tehnisko vai video tehnisko ierīču palīdzību uz attiecīgo datu nesēju. Sēdes ierakstīšanu nodrošina pati šķīrējtiesa. Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu ierakstīta ar vienu no minētiem tehniskiem līdzekļiem, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par izdevumu samaksu par sēdes ierakstīšanu saskaņā ar šķīrējtiesas cenrādi.
(4) Sēdes audio vai video ierakstiem ir informatīvais raksturs.
(5) Vienlaikus ir iespējama sēdes protokolēšana un ierakstīšana ar audio tehnisko vai video tehnisko ierīču palīdzību uz attiecīgo datu nesēju.
40. Puses nepiedalīšanas sekas
(1) Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesa puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.
(2) Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus šķīrējtiesā, šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.
41. Pierādīšanas līdzekļi un pierādīšanas pienākums
(1) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Pusēm ir jāievēro Civilprocesa likuma un reglamenta noteikumi par pierādījumiem.
(2) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (arī tie, kas ierakstīti attiecīgās ierakstu sistēmās: audi, video magnetofonu lentēs, datoru disketēs u.c.), lietiskie pierādījumi, ekspertu atzinumi.
(3) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību. Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus, tajā skaitā šķīrējtiesa var pieprasīt pusei iesniegt prasības pieteikumā prasāmo procentu (likumisko, līgumisko, nokavējuma procentu u.c.) aprēķinu.
(4) Rakstveida pierādījumi.
1) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai norakstā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.
2) Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.
3) Rakstveida pierādījumi, tādi kā pavadzīmes, līgumi, rēķini un citi dokumenti ir pieļaujami un attiecināmi tikai, ja ir parakstīti no tādas personas puses, kas pēc likuma, līguma vai pilnvaras ir tiesīga parakstīt šādus dokumentus, vai saskaņā ar šī reglamenta noteikumiem vai citādi ir pierādītas dokumentu parakstījušas personas tiesības parakstīt attiecīgo dokumentu.
4) Izvērtējot puses iesniegtos pierādījumus par kāda dokumenta izsniegšanu vai nogādāšanu otrai pusei, arī ja tas noticis pirms šķīrējtiesas process ir ierosināts, šķīrējtiesa vadās pēc reglamenta 10.panta noteikumiem.
5) Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā, tulkojuma iesniegšanas termiņu nosakot pēc saviem ieskatiem. Ja puse neiesniedz rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu šķīrējtiesas pieprasītajā valodā šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, tad šķīrējtiesa var neizvērtēt šādu rakstveida pierādījumu.
(5) Ekspertīze vai eksperta atzinums.
1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi, uzaicinot vienu vai vairākus ekspertus. Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze vai pieaicināti eksperti līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt ekspertus, un pievienojot iesniegumam pierādījumus par atlīdzības par eksperta pakalpojumiem iemaksu vai garantiju apmaksāt eksperta pakalpojumus.
2) Ja šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem.
3) Pēc šķīrējtiesas pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, jāiesniedz jebkuri dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citi priekšmeti, kurus no tām pieprasa.
4) Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.
5) Pēc jebkuras puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem par atzinumu.
6) Šķīrējtiesa atzīst ārpus šķīrējtiesas procesa izdarītas ekspertīzes rezultātus par pieļaujamiem un attiecināmiem pierādījumiem lietā, ja puses vai viena no tām ir lūgusi šķīrējtiesu noteikt ekspertīzes veicēju. Šķīrējtiesa nosaka ekspertīzes veicēju pamatojoties uz pušu vai puses pieteikto rakstveida lūgumu. Šķīrējtiesa izvēlas ekspertīzes veicēju no šķīrējtiesas izveidota ekspertu saraksta, kas ir publiski pieejams pusēm un trešām personām šķīrējtiesas mājas lapā www.tribunal.lv Paziņojumu par izvēlēto ekspertīzes veicēju šķīrējtiesa nosūta abām pusēm. Šķīrējtiesas izvēlēta ekspertīzes veicēja slēdziens ir uzskatāms par pieļaujamo un attiecināmo pierādījumu šķīrējtiesas procesā. Šķīrējtiesas izdevumus par ekspertīzes veicēju nozīmēšanu sedz puse, kas pieteica lūgumu par ekspertīzes veicēja nozīmēšanu.
(6) Šķīrējtiesa pieļauj, ka lietā nozīmīgais fakts ir konstatēts, ja ārpus šķīrējtiesas procesa fakta konstatāciju ir veicis zvērināts tiesu izpildītājs, sastādot par to attiecīgo aktu vai izziņu, bet šķīrējtiesas procesa ietvaros lietā nozīmīga fakta konstatācijai puse ar motivētu lūgumu pieaicina šķīrējtiesas sastāvu piedalīties strīda izšķiršanai nozīmīga fakta konstatācijā, kā arī nozīmētas ekspertīzes ietvaros veicamajā apskatē. Šķīrējtiesa pati lemj par lietderību un nepieciešamību piedalīties fakta konstatācijā vai ekspertīzē. Apmierinot vai noraidot lūgumu, šķīrējtiesa paziņo par to abām pusēm. Apmierinot lūgumu šķīrējtiesa vienlaikus nozīmē fakta konstatācijas laiku vai laiku, kad šķīrējtiesa var piedalīties ekspertīzē. Puses neierašanās fakta konstatācijai vai uz veicamo ekspertīzi nav šķērslis nozīmēto darbību veikšanai. Par konstatēto faktu šķīrējtiesa sastāda aktu, kas saistošs abām pusēm, bet ekspertīzes gadījumā – var izteikt savas piezīmes. Šķīrējtiesai noraidot lūgumu, puse, kas lūgumu pieteica, var vērsties ar tādu pašu lūgumu pie zvērināta tiesu izpildītāja, paziņojot par to šķīrējtiesai un otrai pusei.
Izdevumi par šķīrējtiesas piedalīšanos fakta konstatācijā vai ekspertīzē apmaksājami saskaņā ar šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāja lēmumu par šķīrējtiesas procesa izdevumiem.
(7) Šķīrējtiesa var iepazīties ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, vai pārbaudīt tos, arī pēc savas iniciatīvas tai skaitā, apskatīt preci vai citu īpašumu vai dokumentus, vai pārbaudīt tos. Apskates veikšanai šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē. Pušu pienākums ir nodrošināt šķīrējtiesai iespēju brīvi un netraucēti iepazīties ar faktiem vai pārbaudīt tos, pretējā gadījumā izšķirot strīdu šķīrējtiesa var neuzskatīt šos faktus par pieļaujamiem un attiecināmiem strīda izšķiršanai.
42. Prasības grozīšana
(1) Jebkura puse šķīrējtiesas procesa laikā var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.
(2) Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
(3) Uzsākot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības, pretprasības vai iebildumu grozīšanu vai papildināšanu, ja šķīrējtiesa atzīst, ka ar šādu grozīšanu vai papildināšanu tiek nepamatoti kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģīta strīda izšķiršana.
(4) Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
43. Lietas izšķiršana pēc būtības
(1) Mutvārdus procesā lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar šķīrējtiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem.
(2) Pēc ziņojuma šķīrējtiesnesis noskaidro vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs atzīst prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu.
44. Atteikšanās no prasības, prasības atzīšana vai izlīgums
(1) Līdz šķīrējtiesas sprieduma pasludināšanai prasītājs var atteikties no prasības, atbildētājs var atzīt prasību, puses var vienoties par izlīguma noslēgšanu.
(2) Izlīgums
1)Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
2) Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.
3) Ja puses izsaka vēlēšanos noslēgt izlīgumu strīda izšķiršanas laikā, tad šķīrējtiesa dod pusēm 15 dienu termiņu izlīguma noslēgšanai rakstveidā un iesniegšanai šķīrējtiesā. Ja noteiktajā termiņā puses neiesniedz izlīgumu šķīrējtiesā, šķīrējtiesas process tiek turpināts.
4) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
5) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam jāatbilst noteikumiem, kādi ir attiecībā uz spriedumu, tam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.
45. Iebildumi par šķīrējtiesas procesa norises kārtību
(1) Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts LR Civilprocesa likumā, šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, tiklīdz tai par šādu pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, tai ir tiesības nekavējoties iesniegt šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.
(2) Par šādu iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa. Ja šķīrējtiesa atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.
(3) Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus un turpina piedalīties šķīrējtiesas procesā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
46. Šķīrējtiesas procesa atlikšana un apturēšana
(1) Šķīrējtiesas procesa atlikšana
Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
1) ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;
2) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
3) nepieciešamības gadījumā pēc savas iniciatīvas.
Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja Šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nebija nosūtīts paziņojums par Šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu atbilstoši reglamenta 10.pantam.
Nākamās Šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku Šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar paziņojumiem reglamenta 10.panta noteiktajā kārtībā.
(2) Šķīrējtiesas procesa apturēšana
Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt Šķīrējtiesas procesu, ja:
1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
2) puse zaudējusi rīcībspēju;
3) Šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu.
Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:
1) puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;
2) Šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi,
3) ir iestājušies nepārvaramas varas apstākļi un šķīrējtiesas rīcībā par to ir pierādījumi.
Šķīrējtiesas process tiek apturēts:
1) ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
2) ja puse zaudējusi rīcībspēju - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
3) ja Šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu - līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;
4) ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu un ja puse zaudējusi rīcībspēju - līdz brīdim, kad atkrituši šajos apakšpunktos minētie apstākļi.
(3) Par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu Šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim Šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš uz kādu Šķīrējtiesas process apturēts, ievērojot, ka strīda izskatīšanu ar nolēmumu ir jāpabeidz gada laikā no šķīrējtiesas procesa uzsākšanas.
Šķīrējtiesas procesu atjauno Šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
47. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
(1) Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja
1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
3) ja šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
4) šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
(2) Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs.
(3) Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 47.panta 1. un 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
(4) Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 47.panta 3. un 4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai, ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.
(5)Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.
48. Spriedums
(1) Spriedumā norāda:
1) šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
3) ziņas par pusēm;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm;
12) sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.
(2) Šķīrējtiesas sprieduma norakstu, kura atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs vai viens no prezidija locekļiem ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu, izsniedz pusei vai tās pārstāvim personīgi vai nosūta pa pastu.
(3) Šķīrējtiesas sprieduma noraksts pusēm izsniedzams vai nosūtams 10 (desmit) dienu laikā no nolēmuma pieņemšanas.
(4) Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta 3 (triju) dienu laikā.
(5) Ja šķīrējtiesas spriedums ir iesniedzams piespiedu izpildei, pusei, kas tiesīga griezties tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, šķīrējtiesa papildus izsniedz vai nosūta šķīrējtiesas sprieduma oriģinālu.
(6) Ja ar šķīrējtiesas spriedumu pusēm ir noteikts samaksāt šķīrējtiesai papildus šķīrējtiesas procesa izdevumus, nolēmuma noraksts pusei tiek izsniegts vai nosūtīts tikai pēc nolēmumā noteikto maksājumu izdarīšanas.
(7) Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:
1) izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
2) izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
3) 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.
(8) Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādus jautājumus.
(9) Spriedumos, kas taisīti mantiskajos strīdos par naudas piedziņu, šķīrējtiesa pēc puses lūguma sprieduma rezolutīvajā daļā var norādīt piespriesto summu jebkurā brīvi konvertējamajā valūtā. Ja sākotnēji prasījums nebija izteikts tajā pašā valūtā, kurā puse pieprasa norādīt piespriesto summu rezolutīvajā daļā, tad šķīrējtiesa šo summu konvertē saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu sprieduma taisīšanas dienā.
49. Šķīrējtiesas sprieduma izpilde
(1) Šķīrējtiesas spriedums ir obligāts pusēm un tām saistošs.
(2) Šķīrējtiesas spriedums ir izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai nolēmuma izpildei šķīrējtiesa nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām.
(3) Ja šķīrējtiesas spriedums, kurš izpildāms Latvijā, netiek pildīts labprātīgi, tas ir nododams piespiedu izpildei atbilstoši LR Civilprocesa likuma 66.nodaļas (533.-537.p.p.) noteikumiem.
(4) Ja šķīrējtiesas spriedums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, netiek pildīts labprātīgi, tas ir nododams piespiedu izpildei atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
50. Procesa dokumentu glabāšana
(1) Šķīrējtiesas procesa dokumenti 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.
(2) Šķīrējtiesa nodrošina, ka šķīrējtiesas procesā esošo dokumentu kopijas tiek glabātas elektroniskajā veidā, kopā ar šķīrējtiesas procesa dokumentu oriģināliem.
IV. ATSEVIŠĶU KATEGORIJU LIETU IZSKATĪŠANAS ĪPATNĪBAS
51. Lietu izskatīšanas kārtība
Atsevišķo kategoriju lietas šķīrējtiesa izskata saskaņā ar šī reglamenta noteikumiem, ievērojot ceturtās sadaļas atsevišķo nodaļu noteikumus un darījumu paražas, ja puses ir vienojušās ka strīds tajā skaitā tiek izšķirts pēc darījuma paražām.
A. STRĪDI, KAS RODAS NO NESAMAKSAS PAR PRECI
52. Labās ticības princips tiesiskajās attiecībās no darījumiem par preces pārdošanu un pirkšanu
Strīdos par parāda piedziņu, kas saistīti ar darījumiem par preces pirkšanu un pārdošanu, šķīrējtiesa ievēro, ka atbilstoši labās ticības principam pārdevējam līgumā noteiktajos termiņos ir jānodod pircējam kvalitatīvo preci atbilstoši pasūtītajam daudzumam, bet pircējam līgumā noteiktajā termiņā ir jāsamaksā pārdevējam par saņemto preci.
53. Prasības celšana
Prasību šķīrējtiesā par parāda piedziņu, kas radies pircējam nesamaksājot pārdevējam par piegādāto preci, var celt fiziskā vai juridiskā persona, kas ir šķīrējtiesas līguma puse vai šķīrējtiesas klauzulas dalībnieks.
54. Pretenzijas nosūtīšana atbildētājam pirms prasības celšanas
(1) Prasītājs, nodomājot celt šķīrējtiesā prasību pret atbildētāju par parāda piedziņu sakarā ar nesamaksu par pārdoto preci, nosūta atbildētājam pretenziju, kurā izklāsta prasības priekšmetu un prasības pamatojumu, kā arī izvirza blakus prasījumus, ja tādi ir, un piesaka zaudējumus.
(2) Pretenzijas iesniegšanai piemērojami reglamenta 20.panta noteikumi.
(3) Vienlaikus ar pretenzijas nosūtīšanu atbildētājam pa pastu, prasītājs nosūta pretenziju elektroniskajā veidā „PDF” (Portable Document Format) formātā uz atbildētāja elektronisko pasta adresi, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
55. Prasības pieteikums strīdos par parāda piedziņu sakarā ar nesamaksu par preci
(1) Prasības pieteikumam par parāda piedziņu, kas radies no nesamaksas par preci, piemērojami reglamenta 20.panta un 21.panta noteikumi.
(2) Papildus 21.panta minētajam prasītājs pievieno prasības pieteikumam:
1) pretenziju (reglamenta 54.pants) un pierādījumu par pretenzijas nosūtīšanu atbildētajam;
2) atbildētāja atbildi, bet ja tāda nav, tad apliecinājumu, ka atbildētājs nav sniedzis atbildi uz pretenziju vai nav sniedzis to atbilstoši darījumu paražām, ko puses vienojās ievērot;
3) līgumu, ja tāds ir,
4) pavadzīmi vai citu dokumentu, kas apliecina preces nodošanu vai piegādi atbildētājam,
5) prasījuma summas aprēķinu.
(3) Prasības pieteikums iesniedzams šķīrējtiesā atbilstoši reglamenta 22.panta noteikumiem.
(4) Jautājumiem par prasības pieņemšanu, nepieņemšanu vai atstāšanu bez virzības attiecīgi, piemērojami reglamenta 23.panta un 24.panta noteikumi.
56. Paziņojuma nosūtīšana atbildētājam
Ja prasības pieteikums ir pieņemts, šķīrējtiesas sekretārs, pamatojoties uz prezidija priekšsēdētaja lēmumu par šķīrējtiesas procesa ierosināšanu, bez kavēšanas nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu atbilstoši reglamenta 25.panta noteikumiem.
57. Atsauksme uz prasību
Atbildētājam atsauksmes un atbildes sniegšanai uz prasību tiek dots vismaz 15 (piecpadsmit) dienu termiņš. Atsauksmei uz prasību piemērojami reglamenta 26.panta noteikumi.
58. Atbildētāja iebildumi
(1) Ja Atbildētājs ir juridiskā persona un pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tad iebilstot pret prasītāja prasību par parāda piedziņu sakarā ar to, ka prece nebija saņemta un par preces saņemšanu ir parakstījusies persona, kuru nav iespējams identificēt, Atbildētājs tajā skaitā ir jāiesniedz šķīrējtiesā:
a) Atbildētāja rezidences valsts nodokļu administrēšanu veicošas iestādes izziņu par to, ka pavadzīme, vai rēķins, vai cits dokuments par preces saņemšanu nav deklarēts šajā iestādē, vai
b) citus pierādījumus par to, ka prece nebija saņemta.
(2) Ja Atbildētājs ir juridiskā persona un pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tad iebilstot pret prasītāja prasību par parāda piedziņu sakarā ar to, ka prece nebija saņemta un par preces saņemšanu ir parakstījusi persona bez paraksta tiesībām vai persona, kas nebija tam pilnvarota, bet var identificēt šīs persona uzvārdu, Atbildētājs tajā skaitā ir jāiesniedz šķīrējtiesā:
a) Atbildētāja rezidences valsts nodokļu administrēšanu veicošas iestādes izziņu par to, ka pavadzīme, vai rēķins, vai cits dokuments par preces saņemšanu nav deklarēts šajā iestādē, un
b) pierādījumus tam, ka dokumentu par preces saņemšanu parakstījusi persona nav atbildētāja darbinieks; vai
c) citus pierādījumus par to, ka prece nebija saņemta un ka par preces saņemšanu ir parakstījusies persona bez paraksta tiesībām vai persona, kas nebija tam pilnvarota.
(3) Atbildētājam, iebilstot pret prasītāja prasību par parāda piedziņu sakarā ar to, ka piegādātā prece nebija kvalitatīva, tajā skaitā ir jāiesniedz šķīrējtiesā:
a) dokumentu, kas apliecina pretenzijas (par preces kvalitāti vai īpašībām) nosūtīšanu uz prasītāja juridisko adresi vai zināmo dzīvesvietas adresi un vienlaikus arī uz prasītāja līgumā vai pavadzīmē norādīto e-pasta adresi, un
b) reglamenta noteiktajā kārtībā izdarītās ekspertīzes slēdzienu, kas atzina atbildētāja pretenziju vai iebildumu pamatotību, vai
c) citus pierādījumus par to, ka piegādātā prece nebija kvalitatīva.
(4) Šajā pantā minētie pierādījumi iesniedzami līdz šķīrējtiesa pieņem nolēmumu par strīda izšķiršanu.
59. Pretprasība
(1) Atbildētājs var iesniegt pretprasību reglamenta 27.panta noteiktajā kārtībā un termiņos.
(2) Atbildētājam ir jāiesniedz pretprasība, ja tas apgalvo, ka tam ir blakus prasījumi vai prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu pret prasītāju sakarā ar preces kvalitātes iztrūkumu, preces piegādes termiņa nokavējumu vai preces daudzuma neatbilstību.
60. Šķīrējtiesneši
Jautājumiem par šķīrējtiesnešu skaitu konkrētajā lietā, šķīrējtiesneša izvēli, iecelšanu, apstiprināšanu, atcelšanu, noraidīšanu, jauna šķīrējtiesneša iecelšanu un šķīrējtiesneša pašnoraidījumu, piemērojami reglamenta 28.panta – 36.panta noteikumi.
61. Paziņojums par šķīrējtiesas sēdes laiku
Par šķīrējtiesas sēdes laiku strīdos par parāda piedziņu sakarā ar nesamaksu par preci šķīrējtiesa paziņo pusēm atbilstoši reglamenta 37.panta noteikumiem.
62. Strīda izšķiršana
(1) Kārtību, kādā izšķirami šajā nodaļā minētas kategorijas strīdi, nosaka atbilstoši reglamenta 37.panta – 41.panta noteikumiem.
(2) Izšķirot strīdus par parāda piedziņu sakarā ar nesamaksu par preci, šķīrējtiesa vadās pēc spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, pušu starpā noslēgta līguma noteikumiem, sevišķiem šīs iedaļas noteikumiem un reglamenta 52.pantā nostiprināta labas ticības principa.
B. STRĪDI, KAS RODAS NO NESAMAKSAS PAR PAKALPOJUMU
63. Labas ticības princips tiesiskajās attiecības no pakalpojuma sniegšanas
Strīdos par parāda piedziņu, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, arī ar uzņēmuma līgumiem, šķīrējtiesa ievēro, ka atbilstoši labās ticības principam izpildītājam (uzņēmējam) ir jāizpilda pasūtītais pakalpojums kvalitatīvi un līguma noteiktajā termiņa, bet pasūtītājam ir jāsamaksā par izpildīto pakalpojumu un jāpieņem tas.
64. Prasības celšana
Prasību šķīrējtiesā par parāda piedziņu, kas radies no nesamaksas par sniegto pakalpojumu, var celt fiziskā vai juridiskā persona, kas ir šķīrējtiesas līguma puse vai šķīrējtiesas klauzulas dalībnieks.
65. Pretenzijas nosūtīšana atbildētājam pirms prasības celšanas
(1) Prasītājs, nodomājot celt šķīrējtiesā prasību pret atbildētāju par parāda piedziņu sakarā ar nesamaksu par izpildīto pakalpojumu, nosūta atbildētājam pretenziju, kurā izklāsta prasības priekšmetu un prasības pamatojumu, kā arī izvirza blakus prasījumus, ja tādi ir, un piesaka zaudējumus.
(2) Pretenzijas iesniegšanai piemērojami reglamenta 20.panta noteikumi.
(3) Vienlaikus ar pretenzijas nosūtīšanu atbildētājam pa pastu, prasītājs nosūta pretenziju elektroniskajā veidā „PDF” (Portable Document Format) formātā uz atbildētāja e-pasta adresi, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
66. Prasības pieteikums strīdos par parāda piedziņu sakarā ar nesamaksu par izpildīto pakalpojumu
(1) Prasības pieteikumam par parāda piedziņu, kas radies no nesamaksas par sniegto pakalpojumu vai izpildīto darbu, piemērojami reglamenta 20.panta un 21.panta noteikumi.
(2) Papildus 21.panta minētajam prasītājs pievieno prasības pieteikumam:
1) pretenziju (reglamenta 65.pants) un pierādījumu par pretenzijas nosūtīšanu atbildētajam;
2) atbildētāja atbildi, bet ja tāda nav, tad apliecinājumu, ka atbildētājs nav sniedzis atbildi uz pretenziju vai nav sniedzis to atbilstoši darījumu paražām, ko puses vienojās ievērot;
3) līgumu, ja tāds ir,
4) pušu abpusēji parakstīto aktu vai vienpusēji parakstīto aktu un pierādījumus tam, ka akts par pakalpojuma izpildi nosūtīts atbildētājam un apliecinājumu, ka noteiktajā termiņā atbildētājs nav aktu parakstījis vai nav cēlis par to iebildumus;
5) rēķinu par sniegto pakalpojumu vai izpildīto darbu.
6) prasījuma summas aprēķinu.
(3) Prasības pieteikums iesniedzams šķīrējtiesā atbilstoši reglamenta 22.panta noteikumiem.
(4) Jautājumiem par prasības pieņemšanu, nepieņemšanu vai atstāšanu bez virzības attiecīgi, piemērojami reglamenta 23.panta un 24.panta noteikumi.
67. Paziņojuma nosūtīšana atbildētājam
Ja prasības pieteikums ir pieņemts, šķīrējtiesas sekretārs, pamatojoties uz prezidija priekšsēdētaja lēmumu par šķīrējtiesas procesa ierosināšanu, bez kavēšanas nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu atbilstoši reglamenta 25.panta noteikumiem.
68. Atsauksme uz prasību
Atbildētājam atsauksmes un atbildes sniegšanai uz prasību tiek dots vismaz 15 (piecpadsmit) dienu termiņš. Atsauksmei uz prasību piemērojami reglamenta 26.panta noteikumi.
69. Atbildētāja iebildumi
(1) Atbildētājam, iebilstot pret prasītāja prasību par parāda piedziņu, sakarā ar to, ka pakalpojums vai darbs izpildīts nekvalitatīvi vai neatbilstoši līgumam, tajā skaitā ir jāiesniedz šķīrējtiesā:
(2) Ja Atbildētājs ir juridiskā persona un pievienotas vērtības nodokļa maksātājs, tad Atbildētājam iebilstot pret prasītāja prasību par parāda piedziņu sakarā ar to, ka pakalpojums nebija saņemts un par pakalpojuma pieņemšanu ir parakstījusies persona, kuru nav iespējams identificēt, tajā skaitā ir jāiesniedz šķīrējtiesā:
(3) Ja Atbildētājs ir juridiskā persona un pievienotas vērtības nodokļa maksātājs, tad Atbildētājam iebilstot pret Prasītāja prasību par parāda piedziņu sakarā ar to, ka pakalpojums nebija saņemts un dokumentu, kas apliecina pakalpojuma saņemšanu ir parakstījusi persona bez paraksta tiesībām vai persona, kas nebija tam pilnvarota, bet var identificēt šīs persona uzvārdu, ir jāiesniedz šķīrējtiesā:
(4) Atbildētājam, iebilstot pret prasītāja prasību sakarā ar to, ka pakalpojums vai darbs izpildīts ar nokavējumu un tāpēc Atbildētājs vairs nebija ieinteresēts pakalpojumā vai darbā un atteicies to pieņemt, tajā skaitā ir jāiesniedz šķīrējtiesā:
(5) Šajā pantā minētie pierādījumi iesniedzami līdz šķīrējtiesa pieņem nolēmumu par strīda izšķiršanu.
70. Pretprasība
(1) Atbildētājs var iesniegt pretprasību reglamenta 27.panta noteiktajā kārtībā un termiņos.
(2) Atbildētājam ir jāiesniedz pretprasība, ja tas apgalvo, ka tam ir blakus prasījumi vai prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu pret prasītāju sakarā ar to, ka pakalpojums izpildīts nekvalitatīvi vai neatbilstoši līgumam, vai ir pieļauts nokavējums pakalpojuma izpildē.
71. Šķīrējtiesneši
Jautājumiem par šķīrējtiesnešu skaitu konkrētajā lietā, šķīrējtiesneša izvēli, iecelšanu, apstiprināšanu, atcelšanu, noraidīšanu, jauna šķīrējtiesneša iecelšanu un šķīrējtiesneša pašnoraidījumu, piemērojami reglamenta 28.panta – 36.panta noteikumi.
72. Paziņojums par šķīrējtiesas sēdes laiku
Par šķīrējtiesas sēdes laiku strīdos par parāda piedziņu sakarā ar nesamaksu par sniegto pakalpojumu vai izpildīto darbu šķīrējtiesa paziņo pusēm atbilstoši reglamenta 37.panta noteikumiem.
73. Strīda izšķiršana
(1) Kārtību, kādā izšķirami šajā nodaļā minēto kategoriju strīdi, nosaka atbilstoši reglamenta 38.panta – 41.panta noteikumiem.
(2) Izšķirot strīdus par parāda piedziņu sakarā ar nesamaksu par sniegto pakalpojumu vai izpildīto darbu, šķīrējtiesa vadās pēc spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, pušu starpā noslēgta līguma noteikumiem, sevišķiem šīs iedaļas noteikumiem un reglamenta 63.pantā nostiprināta labas ticības principa.
66. Prasības pieteikums strīdos par parāda piedziņu sakarā ar nesamaksu par izpildīto pakalpojumu 21
ŠĶĪRĒJTIESAS „TIRDZNIECĪBAS FEDERĀCIJAS ŠĶĪRĒJTIESA”
REGLAMENTA PIELIKUMS NR.1
NOTEIKUMI
par paražām tiesiskajās attiecībās no preču pārdošanas
un
pakalpojumu sniegšanas
Tiesiskās attiecības starp tirgus dalībniekiem darījumos par preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu reglamentē kodificētas tiesību normas, kā arī darījumu paražas, kas laiku gaitā izveidojās šajās jomās.
Dalībnieki var pakļaut savas tiesiskās attiecības darījumu paražām, kas pastāv preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas jomā un tādā gadījumā darījumu paražas noteiks preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas jomā veicamo darījumu detaļas.
Darījumu paražas precu pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas jomā ir šajā jomā faktiski veidojušos tiesisko attiecību rezultāts un ir komercprakses tiesiskā regulējuma papildinājums.
Šo noteikumu mērķis ir apkopot un radīt tiesiskus līdzekļus tirgus dalībnieku savstarpējo tiesisko attiecību noregulēšanai, kā arī radīt vienoto, labas ticības principam atbilstošo praksi par strīdu un domstarpību izšķiršanu, kas rodas starp tirgus dalībniekiem darījumos par preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu.
Tiesiskās attiecības, t.i. līgumiskās un citas mantiskās attiecības, starp preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas tirgus dalībniekiem ir pakļautas šiem noteikumiem, ja tiesisko attiecību dalībnieki vienojās par strīdu izšķiršanu TIRDZNIECĪBAS FEDERĀCIJAS ŠĶĪRĒJTIESĀ (turpmāk – šķīrējtiesa) un ir šķīrējtiesas līguma puses, kas atzina par nepieciešamo pakļaut savas tiesiskās attiecības arī darījumu paražām un sakarā ar to šķīrējtiesas līgumā vai šķīrējtiesas klauzulā vienojās strīdu izšķiršanai piemērot Latvijas Republikas vai citas valsts normatīvos aktus un darījumu paražas.
(1) Tiesiskajās attiecībās no preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas šo attiecību dalībnieki vadās no labas ticības principa un tiek prezumēts, ka katra puse, īstenojot savas subjektīvas tiesības un pildot savus subjektīvus pienākumus ievēro citu personu, arī otras puses, pamatotas intereses.
(2) Puses, kas vienojās pakļaut savas tiesiskās attiecības šajos noteikumos izklāstītam darījuma paražām, apņemas rīkoties atbilstoši labas ticības principam un atturēties no tādas rīcības, kas nepamatoti ierobežotu vienas vai otras puses tiesiskās intereses.
5. Noteikumu piemērošanas kārtība
(1) Puses piemēro noteikumus savās tiesiskajās attiecībās, kas izriet no pušu starpā veicamiem preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas darījumiem.
(2) Šie noteikumi piemērojami ciktāl tie nav pretrunā ar tās valsts likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, par kuru piemērošanu puses ir vienojušas šķīrējtiesas līgumā vai šķīrējtiesas klauzulā, kā arī nav pretrunā pušu starpā noslēgta līguma noteikumiem.
6. Noteikumu iztulkošana
(1) Noteikumu iztulkošanu nodrošina šķīrējtiesa, izšķirot konkrētus strīdus starp pusēm.
(2) Noteikumu iztulkošanai piemērojamas: gramatiskā iztulkošanas metode, sistēmiska iztulkošanas metode un teleoloģiskā iztulkošanas metode.
(3) Noteikumi iztulkojumi atbilstoši labās ticības principam un ievērojot spēkā esošo Latvijas Republikas vai citas valsts normatīvo aktu prasības, to materiālās un procesuālās tiesību normas.
7. Korespondence
(1) Visi paziņojumi, pretenzijas, vēstules un cita veida dokumenti nosūtāmi ierakstītā vēstulē pa pastu vai citādi fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājami vai izsniedzami adresātam personīgi pret parakstu.
(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu:
1) ja tā nogādāta adresātam personīgi pret parakstu – dienā, kad adresāts ir parakstījies par saņemšanu attiecīgajā dokumentā.
2) ja tā nosūtīta pēc juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses vai faktiskās adreses, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu) vai fiziskās personas dzīves vietas (deklarētās dzīves vietas adreses vai faktiskās dzīves vietas adreses, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu), bet, ja adresi nevar noskaidrot - pēc pēdējās zināmās adreses – piektajā dienā pēc nosūtīšanas dienas.
3) ja tā nosūtīta pēc puses šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu, norādītas elektroniskas adrese (e-mail) – divu darba dienu laikā no nosūtīšanas brīža.
4) ja adresāts atrodas ārvalstīs un tā nosūtīta pēc zināmās adreses – 15 dienā no nosūtīšanas dienas.
(3) Korespondencei, kas nosūtīta pusei uz tās šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu, norādīto elektronisko pasta adresi, ir saistošs un juridisks spēks tikai, ja korespondence atbilst prasībām par elektronisko dokumentu. Pārējos gadījumos šādā veidā nosūtītai korespondencei ir informatīvais raksturs.
Ja elektronisko dokumentu vai korespondenci nosūta, izmantojot elektronisko pastu, to nosūta elektroniskā pasta ziņojumā kā pievienotu datni uz puses šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu, norādīto elektronisko pastu.
Ja elektroniskais dokuments vai korespondence nosūtīta pa elektronisko pastu, tiek uzskatīts, ka adresāts to ir saņēmis divu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas. Ja rodas domstarpības, nosūtītājam jāpierāda, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts. Ja adresāts apgalvo, ka elektronisko dokumentu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato.
(4) Ja korespondence nosūtīta pēc juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses vai faktiskās adreses, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu) vai fiziskās personas dzīves vietas (deklarētās dzīves vietas adreses vai faktiskās dzīves vietas adreses, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu), bet korespondenci saņēma trešā persona (juridiskās personas gadījumā – persona bez pārstāvības tiesībām), tad uzskatāms, ka adresāts ir pilnvarojis šo personu saņemt korespondenci un trešā persona ir nodevusi korespondenci adresātam.
(5) Uzskatāms, ka adresāts ir atteicies saņemt korespondenci šī panta 2.daļā noteiktajos termiņos, ja:
1) korespondence bija nosūtīta adresātam ierakstītā vēstulē pa pastu, bet sūtījums ir atgriezts atpakaļ ar atzīmi „beidzies glabāšanas laiks”;
2) puse nav paziņojis otrai pusei par savas adreses maiņu piecu dienu laikā pēc adreses maiņas, kā rezultātā puse nosūta adresātam korespondenci pēc viņa pēdējas zināmas adreses un adresāts šo korespondenci nesaņem;
3) adresāts saņem korespondenci pēc šajā pantā noteiktā saņemšanas termiņa.
(6) Atteikums saņemt korespondenci gadījumos, kad šajos noteikumos pusei noteikts sniegt uz to atbildi vai iebildumus, vērtējams kā atteikums sniegt iebildumus.
(7) Noteikumi par korespondenci attiecināmi uz visiem pušu starpā pārsūtamiem dokumentiem, tajā skaitā uz pretenzijām un atbildi uz pretenziju, un uz jebkādiem citiem dokumentiem, ja noteikumos nav noteikts citādi.
(8) Kad noteikumos paredzēta atbildes sniegšana uz pretenziju, atbilde uzskatāma par sniegto noteiktajā termiņā, ja adresāts saņem to ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā.
8. Nepārvarama vara
(1) Ja puses nav vienojušas par nepārvaramas varas apstākļiem vai šīs vienošanās nav konkrētas, tad par nepārvaramas varas apstākļiem tajā skaitā, uzskata tādus apstākļus, kurus nebija iespējams paredzēt, vai no kuru iestāšanas nebija iespējams izvairīties, un kas būtiski traucē izpildīt ar līgumu uzņemtās saistības vai šajos noteikumos noteiktās darbības, vai vispār padara to par neiespējamo. Pie šādiem apstākļiem attiecas stihiskas nelaimes, ilgstošais lietus, plūdi, vētras, sniegputeņi un ugunsgrēki, citas dabas katastrofas, zemestrīces un cunami, epidēmijas, kara darbība, terora akti, streiki, iekšējie nemieri valstī, blokādes, trešo personu prettiesiskas darbības, zādzība, dedzināšana un huligānisms, valsts pārvaldes iestāžu rīcība, tādu tiesību aktu vai administratīvo aktu pieņemšana un stāšanās spēkā, kuri būtiski ierobežo, kavē vai savādāk traucē pusēm vai šķīrējtiesai izpildīt ar līgumu uzņemtās saistības vai šajos noteikumos noteiktās darbības.
(2) Ja puses līgumā nav vienojušās par rīcību nepārvaramas varas apstākļos, tad uzskatāms, ka iestājoties nepārvaramas varas apstākļiem puses pienākums ir bijis nekavējoties paziņot par to otrai pusei un šķīrējtiesai, ja ir uzsākts šķīrējtiesas process, iesniedzot, ja tas ir iespējams, attiecīgus pierādījumus par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos. Šajā gadījumā puses rakstveidā vienojas par saistību izpildes pārtraukšanu, paātrināto izpildi vai izbeigšanu.
II. SEVIŠĶIE NOTEIKUMI
A. PREČU PIRKŠANAS UN PĀRDOŠANAS DARĪJUMU PARAŽAS
1.apakšnodaļa
Līgumiskas vai citas mantiskās attiecības
no preču pirkšanas un pārdošanas darījumiem
9. Labās ticības princips tiesiskajās attiecībās no darījumiem par preces pārdošanu un pirkšanu
Tiesiskajās attiecībās no darījumiem par preces pirkšanu un pārdošanu puses ievēro, ka atbilstoši labas ticības principam pārdevējs apņemas pārdot un pircējs apņemas pirkt preci un samaksāt nolīgto pirkuma maksu.
10. Darījuma noslēgšana
(1) Darījums, kur viena puse – pārdevējs, preci pārdod, bet otrā puse – pircējs, preci pērk, ir noslēgts, kad:
(2) Slēgt darījumus ir tiesīgas pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas savā vai citas fiziskās vai juridiskās personas vārdā, kā arī juridiskās personas.
(3) Fiziskai personai slēdzot darījumu juridiskās personas vai citas fiziskās personas vārdā, jābūt attiecīgajam pilnvarojumam slēgt darījumus citas fiziskās vai juridiskās personas vārdā.
(4) Juridiskās personas vārdā darījumus ir tiesīga noslēgt persona, kurai saskaņā ar likumu vai Statūtiem ir pārstāvības tiesības (amatpersona), vai kura ir speciāli tam pilnvarota.
11. Pirkuma maksa un samaksas termiņš
(1) Puses var vienoties, ka pircēja pienākums samaksāt nolīgto pirkuma maksu par preci rodas, kad:
(2) Ja starp pircēju un pārdevēju rodas strīds par saņemtās preces apmaksas termiņu un to nevar neapšaubāmi noteikt pēc pušu starpā noslēgta līguma vai tas neizriet no pavadzīmes vai rēķina par preces piegādi, tad uzskatāms, ka samaksas termiņš par preci ir:
(3) Ja preces apmaksas termiņš noteikts pēc preces realizācijas un starp pircēju un pārdevēju rodas strīds par preces samaksu, tad puses vienojas pārbaudīt preces atlikumus un sastādīt aktu par preces atlikumiem. Ja domstarpību vai citu iemeslu dēļ puses nevar rīkoties saskaņoti un sastādīt aktu par preces atlikumiem, tad pircējam, vadoties no labās ticības principa, ir pašam jāgādā par šī akta sastādīšanu. Aktu par preces atlikumiem pēc pircēja vai pārdevēja lūguma var sastādīt zvērināts tiesu izpildītājs. Ja pircējs izvairās pārbaudīt preces atlikumus vai liek šķēršļus tiesu izpildītājam sastādīt šādu aktu, uzskatāms, ka pircējs rīkojas ļaunprātīgi un pretrunā ar labas ticības principu un tādā veidā klusējot atzīst, ka viņam ir iestājies pienākums samaksāt pārdevējam par saņemto preci pilnā apjomā.
12. Norēķinu salīdzināšana
(1) Puses var salīdzināt savus norēķinus nolūkā precizēt savstarpējo saistību apmēru.
(2) Savstarpējos norēķinus salīdzinot puses, vai viena no pusēm, sastāda aktu. Akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu var tikt iesniegts otrai pusei pret parakstu un šajā gadījumā uzskatāma par saņemtu atbilstoši 7.panta noteikumiem, vai var tikt nosūtīts pusei ierakstītā vēstulē pa pastu ar sūtījuma satura apliecinājumu uz puses juridisko adresi vai zināmo dzīvesvietas adresi un šajā gadījumā akts uzskatāms par saņemtu atbilstoši 7.panta noteikumiem. Vienlaikus akts var tikt nosūtīts uz puses elektronisko pastu, kas norādīts šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
(3) Par godīgu un labas ticības principam atbilstošu komercpraksi atzīstams, kad desmit dienu laikā pēc akta saņemšanas saņēmusī puse paraksta saņemto aktu un nosūta to atpakaļ otrai pusei, tādā veidā akceptējot aktā norādīto, vai ceļ pamatotus iebildumus, noformējot tos rakstveidā.
(4) Ja puse atbilstoši šī panta noteikumiem neparaksta aktu un neiesniedz to otrai pusei vai neceļ iebildumus, uzskatāms, ka puse akceptē aktā norādīto, atzīst savas parādu saistības pret otro pusi (ja tas izriet no akta satura) un atsakās turpmāk celt par to iebildumus.
(5) Apstāklis, ka salīdzināšanas aktā puse nenorāda savus blakus prasījumus, nenozīmē puses atteikumu no tiem.
13. Piegādes termiņi
Ja puses nav vienojušas par preces piegādes termiņiem un tos nevar neapšaubāmi noteikt pēc pušu starpā noslēgta līguma vai tas neizriet no pavadzīmes, tad uzskatāms, ka pārdevējam ir jānodod pircējam prece:
14. Preces saņemšana
(1) Ja nepastāv pierādījumi citam, uzskatāms un nav apšaubāms, ka pircējs ir preci saņēmis, ja:
(2) Uzskatāms, ka pircējs nav saņēmis preci, ja:
1) pircējs ir juridiskā persona un pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, un apgalvo, ka nav saņēmis preci, par kuru pārdevējs viņam pieprasa samaksu, un turklāt nav iespējams identificēt personu, kas parakstījusies par preces saņemšanu, tad atbilstoši godīgas komercprakses paražām pircējs:
a) ar rezidences valsts nodokļu administrēšanu veicošas iestādes izziņu apliecina, ka pavadzīme, vai rēķins, vai cits dokuments par preces saņemšanu nav deklarēts šajā iestādē.
2) pircējs ir juridiskā persona un pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, un apgalvo, ka nav saņēmis preci, par kuru pārdevējs viņam pieprasa samaksu, un turklāt par preces saņemšanu ir parakstījusi persona bez paraksta tiesībām vai persona, kas nebija tam pilnvarota, bet var identificēt šīs persona uzvārdu, tad atbilstoši labas komercprakses paražām pircējs:
a) pircējs ar rezidences valsts nodokļu administrēšanu veicošas iestādes izziņu apliecina, ka pavadzīme, vai rēķins, vai cits dokuments par preces saņemšanu nav deklarēts šajā iestādē, un
b) pierāda, ka dokumentu par preces saņemšanu parakstījusi persona nav pircēja darbinieks.
15. Saņemtās preces pārbaude
(1) Atbilstoši labās ticības principam pircējam ir jāpārbauda preci iespējami īsākā laika periodā pēc tās saņemšanas.
(2) Pircējs pārbauda saņemtās preces kvalitāti un atbilstību pušu starpā noslēgtajam līgumam.
(3) Atbilstoši labās ticības principam atzīstam, ka pircējs nevar iespējami īsā laikā pārbaudīt vai precei ir apslēptie trūkumi, bet konstatējot apslēptos preces trūkumus vēlāk pircējs nevar par tiem noklusēt.
16. Nokavējums
(1) Darījumos no pirkuma līgumiem var iestāties kā pārdevēja nokavējums, t.i. kad pārdevējs nokavē pārdot preci pircējam nolīgtajā termiņā, tā arī pircēja nokavējums – kad pircējs nokavē saņemtās preces samaksas termiņu.
(2) Gan pircēja gan pārdevēja nokavējums rada noteiktās tiesiskās sekas.
(3) Pircēja nokavējuma sekas ir tādas, ka:
(4) Ja pārdevējs saņem izpildījumu no pircēja, kaut arī ar nokavējumu, un trīsdesmit dienu laikā pēc izpildījuma saņemšanas pārdevējs nepiesaka pircējam prasījumu par līgumsoda, vai nokavējuma procentu vai likumisko procentu piedziņu vai zaudējumu atlīdzināšanu, uzskatāms, ka pārdevējs klusējot ir atteicies no savas tiesības prasīt no pircēja minētās soda sankcijas.
(5) Pārdevēja nokavējuma sekas ir tādas, ka:
2. apakšnodaļa
Pretenziju celšana
17. Pārdevēja pretenzijas pret Pircēju preces neapmaksas dēļ
(1) Nolūkā atrisināt starp pircēju un pārdevēju radušos strīdu par preces apmaksu, pārdevējs, pirms celt šķīrējtiesā prasību pret pircēju par parāda piedziņu, nosūta pircējam pretenziju, kurā izklāsta prasības priekšmetu un prasības pamatojumu. Vienlaikus pārdevējs norāda pretenzijā visus blakus prasījumus, kas tam ir pret pircēju (likumiskie procenti, līgumsods, nokavējuma procenti u.c.) pretenzijas sastādīšanas dienā, kā arī izsaka prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja tādi radās no parāda par piegādāto preci. Pretenzijā pārdevējs var norādīt arī sekas, kādas viņš izvēlējas lai iestājas pircēja nokavējuma dēļ.
(2) Šī panta 1.daļā minētas pretenzijas nosūtīšana ir obligāts priekšnosacījums prasības celšanai šķīrējtiesā pret pircēju par parāda un blakus prasījumu piedziņu, kas radās, pircējam nesamaksājot par preci. Pretenzijā pārdevējs izklāsta prasības priekšmetu un prasības pamatojumu. Pretenzija nosūtāma pircējam ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā pirms prasības celšanas šķīrējtiesā.
(3) Vienlaikus ar pretenzijas nosūtīšanu pircējam pa pastu, pārdevējs nosūta pretenziju elektroniskajā veidā „PDF” (Portable Document Format) formātā uz pircēja elektronisko pasta adresi, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
18. Pircēja atbilde uz pretenziju
(1) Pircējam septiņu dienu laikā no pretenzijas saņemšanas dienas (noteikumu 7.panta izpratnē) ir jāsniedz pamatota atbilde uz pretenziju pēc būtības.
(2) Atbildes uz pretenziju neiesniegšana šī panta pirmajā daļā norādītājā termiņā uzskatāma par pārdevēja pretenzijā izklāstītas prasības atzīšanu.
(3) Vienlaikus ar atbildes nosūtīšanu pārdevējam pa pastu, pircējs nosūta atbildi elektroniskajā veidā „PDF” (Portable Document Format) formātā uz pārdevēja elektronisko pasta adresi, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
19. Pircēja paziņojums par preces trūkumiem
(1) Konstatējot preces trūkumus pircējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc preces saņemšanas, paziņo pārdevējam par konstatētiem trūkumiem, norādot to veidu un apmēru. Preces trūkumi ir: preces bojājumi, preces sliktā kvalitāte, preces īpašību neatbilstība līgumam vai vispār pieņemtiem parametriem, preces daudzuma iztrūkums, tāda prece, ko pircējs nav pircis.
(2) Vienlaikus ar paziņojuma nosūtīšanu pārdevējam pa pastu, pircējs nosūta paziņojumu elektroniskajā veidā „PDF” (Portable Document Format) formātā uz pārdevēja elektronisko pasta adresi, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
(3) Ja šī panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā pircējs nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskatāms, ka pircējs preci ir pieņēmis ar trūkumiem un viņš zaudē tiesības prasīt pirkuma līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu, izņemot gadījumu, kad precei ir apslēpti trūkumi, kurus nebija iespējams konstatēt šī panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.
(4) Ja apslēptie trūkumi tiek konstatēti vēlāk par panta pirmajā daļā noteikto termiņu, pircējs nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc to konstatēšanas paziņo pārdevējam par šiem trūkumiem. Paziņojums iesniedzams atbilstoši šī panta noteikumiem.
(5) Ja pircējs nepaziņo par apslēptiem trūkumiem, uzskatāms, ka pircējs ir pieņēmis preci ar šiem apslēptiem trūkumiem.
20. Pārdevēja atbilde uz paziņojumu
(1) Pārdevējs, saņemot pircēja paziņojumu par preces trūkumiem, septiņu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas:
(2) Vienlaikus ar atbildes nosūtīšanu pircējam pa pastu, pārdevējs nosūta atbildi elektroniskajā veidā „pdf” formātā uz pircēja elektronisko pasta adresi, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
21. Pircēja pretenzija pret pārdevēju
(1) Ja desmit dienu laikā pēc pretenzijas saņemšanas pārdevējs nav sniedzis atbildi uz pretenziju, vai ir cēlis iebildumus, bet pircējs šos iebildumus atrada par nepamatotiem, tad pircējs:
(2) Vienlaikus ar pretenzijas nosūtīšanu pārdevējam pa pastu, pircējs nosūta pretenziju elektroniskajā veidā „PDF” (Portable Document Format) formātā uz pārdevēja elektronisko pasta adresi, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
B. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS DARĪJUMU PARAŽAS
1. apakšnodaļa
Līgumiskas vai citas mantiskās attiecības
no pakalpojumu sniegšanas darījumiem
22. Labas ticības princips tiesiskajās attiecības no darījumiem par pakalpojuma sniegšanas
Tiesiskajās attiecībās no darījumiem par pakalpojuma sniegšanu, arī ar uzņēmuma līgumiem, puses ievēro, ka atbilstoši labās ticības principam izpildītājs (uzņēmējs) apņemas izpildīt pasūtīto pakalpojumu kvalitatīvi un līguma noteiktajā termiņa, bet pasūtītājs apņemas izpildīto pakalpojumu pieņemt un samaksāt par to.
23. Darījuma noslēgšana
(1) Darījums, kur viena puse – pasūtītājs, pasūta pakalpojumu un samaksā par to, bet otra puse – izpildītājs, pasūtījumu izpilda, ir noslēgts, kad:
(2) Slēgt darījumus ir tiesīgas pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas savā vai citas fiziskās vai juridiskās personas vārdā, kā arī juridiskās personas.
(3) Ja darījumu noslēdz fiziskā persona juridiskās personas vai citas fiziskās personas vārdā, tad tai jābūt attiecīgajam pilnvarojumam slēgt darījumus citas fiziskās vai juridiskās personas vārdā.
(4) Juridiskās personas vārdā darījumus ir tiesīga noslēgt persona, kurai saskaņā ar likumu vai Statūtiem ir pārstāvības tiesības (amatpersona), vai kura ir speciāli tam pilnvarota.
24. Pakalpojuma apmaksa
(1) Atbilstoši godīgas komercprakses noteikumiem un labas ticības principam uzskatāms, ka pasūtītājam ir jāsamaksā par saņemto pakalpojumu vai viņam par labu izpildīto darbu tiklīdz pasūtījums no pasūtītāja puses ir pieņemts un atzīts par labu.
(2) Puses var vienoties, ka pasūtītāja pienākums samaksāt par pakalpojumu rodas:
(3) Ja starp pasūtītāju un izpildītāju rodas strīds par sniegtā pakalpojuma vai izpildītā darba apmaksas termiņu un to nevar neapšaubāmi noteikt pēc pušu starpā noslēgta līguma vai tas neizriet no akta par pakalpojuma pieņemšanu, tad uzskatāms, ka izpildītā pakalpojuma apmaksas termiņš ir septiņas dienas no dienas, kad abas puses ir parakstījušas aktu par pakalpojuma vai darba pieņemšanu-nodošanu, vai no dienas, kad izpildītājs (uzņēmējs) ir nosūtījis aktu pasūtītājam, ja pasūtītājs turklāt nav cēlis iebildumus par aktu septiņu dienu laikā no saņemšanas dienas.
(4) Ja atbilstoši pušu starpā noslēgtā darījuma noteikumiem apmaksa par sniegto pakalpojumu ir noteikta katru mēnesi pamatojoties uz izpildītāja vai pakalpojuma sniedzēja rēķinu, kas piestādāms pasūtītājam līdz noteiktajam termiņam, tad atbilstoši godīgas komercprakses noteikumiem izpildītājam rēķins ir jāiesniedz pasūtītājam līdz nolīgtajam termiņam, bet pasūtītājam jāgādā, lai rēķinu saņemtu līdz noteiktajam termiņam. Nesaņemot rēķinu līdz noteiktajam termiņam pasūtītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc līgumā noteiktā rēķina piestādīšanas termiņa paziņo izpildītājam, ka rēķins nebija saņemts. Ja šī panta noteiktajā termiņā pasūtītājs nepaziņo izpildītājam par to, ka rēķins nebija saņemts, uzskatāms, ka pasūtītājs par rēķinu ir zinājis un apņēmies to samaksāt, un šajā gadījumā pasūtītājs vēlāk nevar atteikties no rēķina samaksas pamatojoties uz to, ka rēķinu nesaņēma.
(5) Kad līgumā ir paredzēta darbu pieņemšana-nodošana pa etapiem un galīga norēķina veikšana pēc visu darbu pieņemšanas-nodošanas, uzskatāms, ka pasūtītājam iestājies pienākums samaksāt izpildītājam (uzņēmējam) pēc līguma atlikušo summu vai veikt galīgo norēķinu, ja pirms tam pasūtītājs ir parakstījis aktus par katrā etapā izpildīto darbu pieņemšanu vai ir pamats uzskatīt pakalpojumu par izpildīto saskaņā ar 25.panta 3.daļu un šo noteikumu 30.panta 1.daļas noteiktajā termiņā pasūtītājs nav cēlis pretenziju par izpildīto pakalpojumu, izņemot, ja pasūtītājs pierāda, ka pakalpojums izpildīts nekvalitatīvi vai neatbilstoši līgumam.
25. Pakalpojuma pārbaudījumus un pieņemšana
(1) Atbilstoši labās ticības principam pasūtītājam ir jāpārbauda izpildīto iespējami īsā laikā pēc pakalpojuma saņemšanas vai pirms pakalpojuma saņemšanas.
(2) Atbilstoši labās ticības principam atzīstams, ka pasūtītājs nevar pārbaudīt izpildītā pakalpojuma kvalitāti pirms to pieņemt vai īsā laikā pēc pakalpojuma pieņemšanas, ja izpildītam pakalpojumam ir apslēptie trūkumi; konstatējot apslēptos trūkumus vēlāk, pasūtītājs nevar par tiem noklusēt.
(3) Ja nepastāv pierādījumi citam, uzskatāms, ka pakalpojums sniegts vai darbs izpildīts kvalitatīvi, pieņemts un atzīts par labu no pasūtītāja puses, ja:
(4) Ja pasūtītājam bija pielīgta tiesība pārbaudīt pasūtījumu, bet pasūtītājs vilcinās pārbaudīt izpildīto pasūtījumu un šķīrējtiesa pēc izpildītāja lūguma ir noteikusi pasūtītājam termiņu pasūtījuma pārbaudei, bet arī šajā termiņā pasūtītājs pasūtījumu nav pārbaudījis, uzskatāms, ka pasūtītājs klusējot ir pieņēmis pasūtījumu un atzinis to par labu ar visām no tām izrietošām sekām.
(5) Pasūtītājs var apstrīdēt pakalpojuma pieņemšanu un atzīšanu to par labu.
(6) Ja pasūtītājs ir juridiskā persona un pievienotas vērtības nodokļa maksātājs un apgalvo, ka nav saņēmis pakalpojumu, par kuru izpildītājs prasa viņam samaksu, un turklāt nav iespējams identificēt personu, kas parakstīja dokumentu par pakalpojuma pieņemšanu, tad atbilstoši godīgas komercprakses paražām pasūtītājs ar rezidences valsts nodokļu administrēšanu veicošas iestādes izziņu apliecina, ka pavadzīme, rēķins, vai cits dokuments par pakalpojuma saņemšanu uz kura pamata izpildītājs prasa samaksu, nav deklarēts šajā iestādē.
(7) Ja pasūtītājs ir juridiskā persona un pievienotas vērtības nodokļa maksātājs un apgalvo, ka nav saņēmis pakalpojumu, par kuru izpildītājs prasa viņam samaksu, bet dokumentu par pakalpojuma saņemšanu parakstīja persona bez paraksta tiesībām vai persona, kas nebija tam pilnvarota, bet var identificēt šo personu, tad atbilstoši godīgas komercprakses paražām pasūtītājs:
(8) Ja starp pasūtītāju un izpildītāju rodas strīds par izpildītā pakalpojuma kvalitāti un/vai apjomu tad puses var pasūtīt ekspertīzi šķīrējtiesas reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja domstarpību vai citu iemeslu dēļ puses nevar rīkoties saskaņoti un vienoties par ekspertīzes veicēju, tad pasūtītājs vai izpildītājs var vienpusēji noteikt ekspertīzes veicēju atbilstoši šķīrējtiesas reglamenta noteikumiem, par izvēlēto ekspertīzes veicēju un ekspertīzes veikšanas dienu iepriekš paziņojot otrai pusei. Puses nevar traucēt viena otrai veikt pakalpojuma ekspertīzi.
26. Nokavējums
(1) Darījumos no pakalpojumu sniegšanas var iestāties kā izpildītāja nokavējums, t.i. izpildītājam nokavējot izpildīt pasūtījumu nolīgtajā termiņā, tā arī pasūtītāja nokavējums, t.i. pasūtītājam nokavējot samaksāt par izpildīto pakalpojumu vai pieņemt izpildīto pakalpojumu.
(2) Gan pasūtītāja, gan izpildītāja nokavējums rada tiesiskās sekas.
(3) Izpildītāja nokavējuma sekas ir tādas, ka:
(4) Pasūtītāja nokavējuma sekas ir tādas, ka:
(5) Nedz pasūtītājs nedz izpildītājs nevar pamatot nekādus prasījumus, arī prasījumus par zaudējumu atlīdzināšanu vai likumisko vai līgumisko procentu piedziņu, ar otras puses pieļauto saistības izpildīšanas nokavējumu, ja puse nokavēto izpildījumu pieņēmis bez iebildumiem, t.i. trīsdesmit dienu laikā pēc izpildījuma saņemšanas nav izpildījumu atgriezis vai cēlis pretenzijas sakarā ar nokavējumu.
(6) Ja starp pusēm nav noslēgts līgums, bet pakalpojums ir pasūtīts un izpildīts un par izpildīto pakalpojumu pasūtītājam ir piestādīts rēķins, kas satur sankcijas par apmaksas termiņa nokavējumu, tad uzskatāms, ka puse piekrīt rēķinā norādītai sankcijai par apmaksas vai pakalpojuma izpildes termiņa nokavējumu (līgumsods, nokavējuma procenti u.c.), ja puse saņēma otrās puses rēķinu, kas satur sankcijas par apmaksas vai pakalpojuma izpildes termiņa nokavējumu (līgumsods, nokavējuma procenti u.c.) un desmit dienu laikā pēc rēķina saņemšanas nav cēlusi otrai pusei iebildumus pret rēķinā norādītam sankcijām.
27. Norēķinu salīdzināšana
(1) Puses var salīdzināt savus norēķinus nolūkā precizēt savstarpējo saistību apmēru.
(2) Savstarpējos norēķinus salīdzinot puses, vai viena no pusēm, sastāda aktu. Akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu var tikt iesniegts otrai pusei pret parakstu un šajā gadījumā uzskatāma par saņemtu atbilstoši 7.panta noteikumiem, vai var tikt nosūtīts pusei ierakstītā vēstulē pa pastu ar sūtījuma satura apliecinājumu uz puses juridisko adresi vai zināmo dzīvesvietas adresi un šajā gadījumā akts uzskatāms par saņemtu atbilstoši 7.panta noteikumiem. Vienlaikus akts var tikt nosūtīts uz puses elektronisko pastu, kas norādīts šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
(3) Par godīgu un labas ticības principam atbilstošu komercpraksi atzīstams, kad desmit dienu laikā pēc akta saņemšanas saņēmusī puse paraksta saņemto aktu un nosūta to atpakaļ otrai pusei, tādā veidā akceptējot aktā norādīto, vai ceļ pamatotus iebildumus, noformējot tos rakstveidā.
(4) Ja puse atbilstoši šī panta noteikumiem neparaksta aktu un neiesniedz to otrai pusei vai neceļ iebildumus, uzskatāms, ka puse akceptē aktā norādīto, atzīst savas parādu saistības pret otro pusi (ja tas izriet no akta satura) un atsakās turpmāk celt par to iebildumus.
(5) Apstāklis, ka salīdzināšanas aktā puse nenorāda savus blakus prasījumus, nenozīmē puses atteikumu no tiem.
2. apakšnodaļa
Pretenziju celšana
28. Izpildītāja pretenzijas pret pasūtītāju pakalpojuma neapmaksas dēļ
(1) Nolūkā atrisināt starp izpildītāju un pasūtītāju radušos strīdu par pakalpojuma vai darba apmaksu, izpildītājs, pirms celt šķīrējtiesā prasību pret pasūtītāju par parāda piedziņu, nosūta pasūtītājam pretenziju, kurā izklāsta prasības priekšmetu un prasības pamatojumu. Vienlaikus izpildītājs norāda pretenzijā visus blakus prasījumus, kas tam ir pret pasūtītāju (likumiskie procenti, līgumsods, nokavējuma procenti u.c.) pretenzijas sastādīšanas dienā, kā arī izsaka prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja tādi radās no parāda par sniegto pakalpojumu vai izpildīto darbu. Pretenzijā izpildītājs var norādīt arī sekas, kādas viņš izvēlējas lai iestājas pasūtītāja nokavējuma dēļ.
(2) Šī panta 1.daļā minētas pretenzijas nosūtīšana ir obligāts priekšnosacījums prasības celšanai šķīrējtiesā pret pasūtītāju par parāda un blakus prasījumu piedziņu, kas radās, pasūtītājam nesamaksājot par saņemto pakalpojumu vai darbu. Pretenzijā izpildītājs izklāsta prasības priekšmetu un prasības pamatojumu. Pretenzija nosūtāma pasūtītājam ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā pirms prasības celšanas šķīrējtiesā.
(3) Vienlaikus ar pretenzijas nosūtīšanu pasūtītājam pa pastu, izpildītājs nosūta pretenziju elektroniskajā veidā „PDF” (Portable Document Format) formātā uz pasūtītāja elektronisko pasta adresi, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
29. Pasūtītāja atbilde uz pretenziju
(1) Pasūtītājam septiņu dienu laikā no pretenzijas saņemšanas dienas (7.panta izpratnē) ir jāsniedz pamatota atbilde uz pretenziju pēc būtības.
(2) Atbildes uz pretenziju neiesniegšana šī panta pirmajā daļā norādītājā termiņā uzskatāma par izpildītāja pretenzijā izklāstītas prasības atzīšanu.
(3) Vienlaikus ar atbildes nosūtīšanu izpildītājam pa pastu, pasūtītājs nosūta atbildi elektroniskajā veidā „pdf” formātā uz izpildītāja elektronisko pasta adresi, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
30. Pasūtītāja pretenzijas pret izpildītāju
(1) Konstatējot trūkumus sniegtajā pakalpojumā vai izpildītajā darbā, t.i. ja pakalpojums vai darbs izpildīts nekvalitatīvi vai neatbilstoši līgumam, pasūtītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc pakalpojuma vai darba izpildes vai pirms pakalpojums vai darbs ir pieņemts, iesniedz izpildītājam pretenziju, kurā norāda konstatētos trūkumus, to veidu un apmēru.
(2) Pasūtītājs, nodomājot atteikties no pakalpojuma vai darba un vienpusēji atkāpties no līguma sakarā ar izpildītāja pieļauto pakalpojuma vai darba izpildes termiņa nokavējumu (noteikumu 25.panta 3.daļas 2.punkts), nekavējoties paziņo par savu nodomu izpildītājam. Pretējā gadījumā pasūtītājs nevar vēlāk aizbildināties ar izpildītāja pieļauto nokavējumu.
(3) Izpildītājam nokavējot pakalpojuma vai darba izpildes termiņu pasūtītājs ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā pēc pakalpojuma vai darba noteiktā izpildes termiņa pasūtītājs var iesniegt izpildītājam pretenziju, norādot arī sekas, kādas viņš izvēlējas, lai iestājas izpildītāja nokavējuma dēļ.
(4) Pretenzijā pasūtītājs norāda arī visus blakus prasījumus, kas tam ir pret izpildītāju (likumiskie procenti, līgumsods, nokavējuma procenti u.c.) pretenzijas sastādīšanas dienā, kā arī izsaka prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja tādi radās no pakalpojuma neizpildes vai nepienācīgas izpildes.
(5) Savus iebildumus par izpildītā pakalpojuma vai darba kvalitāti vai apjomu pasūtītājs var izteikt aktā par pakalpojuma vai darba pieņemšanu piezīmju veidā. Apstāklis, ka salīdzināšanas aktā pasūtītājs nenorāda savus blakus prasījumus, nenozīmē pasūtītāja atteikumu no tiem.
(6) Pretenzija var tikt iesniegta izpildītājam pret parakstu un šajā gadījumā uzskatāma par saņemtu atbilstoši 7.panta 2.daļas 1. apakšpunkta noteikumiem, vai var tikt nosūtīta izpildītājam ierakstītā vēstulē pa pastu ar sūtījuma satura apliecinājumu uz izpildītāja juridisko adresi vai zināmo dzīvesvietas adresi un šajā gadījumā pretenzija uzskatāma par saņemtu atbilstoši 7.panta noteikumiem.
(7) Vienlaikus ar pretenzijas nosūtīšanu izpildītājam pa pastu, pasūtītājs nosūta paziņojumu elektroniskajā veidā „PDF” (Portable Document Format) formātā uz izpildītāja elektronisko pasta adresi, kas norādīta šķīrējtiesas līgumā vai līgumā, kas satur šķīrējtiesas klauzulu.
(8) Ja šī panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā vai šī panta piektās daļas norādītajā gadījumā pasūtītājs nepaziņo izpildītājam par pakalpojuma (darba) trūkumiem, uzskatāms, ka pasūtītājs pakalpojumu (darbu) ir pieņēmis ar trūkumiem un viņš zaudē tiesības prasīt pakalpojuma līguma atcelšanu vai pakalpojuma cenas samazināšanu, izņemot gadījumu, kad izpildītajam pakalpojumam (darbam) ir apslēpti trūkumi, kurus nebija iespējams konstatēt šī panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.
(9) Ja apslēptie trūkumi tiek konstatēti vēlāk par panta pirmajā daļā noteikto termiņu vai pēc tam, kad puses ir parakstījušas aktu par izpildītā pakalpojuma (darba) pieņemšanu, pasūtītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc to konstatēšanas paziņo izpildītājam par šiem trūkumiem. Paziņojums iesniedzams atbilstoši šī panta noteikumiem.
(10) Ja pasūtītājs nepaziņo par apslēptiem trūkumiem, uzskatāms, ka pasūtītājs ir pieņēmis izpildīto pakalpojumu (darbu) ar šiem apslēptiem trūkumiem.
|
